Svensk ordbok 2009, webbversion
käx
`
a
verb
~de ~t
käx·ar
●
ständigt småtjata
provins.
komm.
käxa (om ngn/ngt/SATS)
sedan 1681
bildn. till sv. dial.
käka
’träta; tjata emot’; jfr
käke
Subst.:
vbid1-223959
käxande
;
3
käx