Svensk ordbok 2009, webbversion
omnibus
el.
omnibuss
omnibuss
[
åm
`
-
]
substantiv
~en ~ar
omni·bus(s)·en
●
buss
åld.
trafik.
se
se
1
buss 1
sedan 1835
via fra. till lat.
om
´
nibus
’för alla’, till
om
´
nis
’all; varje’