Svensk ordbok 2009, webbversion
unikum
[
u
´
-
]
substantiv
~et
,
plur.
~
,
best.
plur.
~en
un·ik·um·et
●
ngt som är unikt
ngt formellt
Noll
sedan 1877
till lat.
u
´
nicus
, se
unik